|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomu zieds | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zvaigznes, it kā nogurušas spīdēt,
No debesīm, kā mirdzošs lietus krīt,
Es tevi satiku, kaut sapnī, kaut uz brīdi,
Bet kopā bijām, līdz pat modināja rīts.
Kā zvaigžņu sūtīta, man uzziedēji blakus.
Kur soli spēru, visur līdzās biji tu.
Te dzīva roze, te kā lilija, vai krokuss.
Tu biji viss, lai tikai tevi mīlētu.
Es tevi centos saudzēt, laistīju un kopu.
No vējiem sargādams, tad mazliet piesedzu.
Kad pēkšņi, pieskaroties sadzēli man roku...
Un tad es apstājos, lai tevi saprastu.
Man stāja laiks, kaut garām skrēja gadi.
Es tomēr tevi, tādu saprast nespēju.
Kā var šie ziedi, kas tik mīlīgi un labi,
Ik brīdi pārvērsties par nātri dzēlīgu...
(13.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1267
Kopā:6132144
|
| |
| |
|
Autori
