|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomu zieds | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zvaigznes, it kā nogurušas spīdēt,
No debesīm, kā mirdzošs lietus krīt,
Es tevi satiku, kaut sapnī, kaut uz brīdi,
Bet kopā bijām, līdz pat modināja rīts.
Kā zvaigžņu sūtīta, man uzziedēji blakus.
Kur soli spēru, visur līdzās biji tu.
Te dzīva roze, te kā lilija, vai krokuss.
Tu biji viss, lai tikai tevi mīlētu.
Es tevi centos saudzēt, laistīju un kopu.
No vējiem sargādams, tad mazliet piesedzu.
Kad pēkšņi, pieskaroties sadzēli man roku...
Un tad es apstājos, lai tevi saprastu.
Man stāja laiks, kaut garām skrēja gadi.
Es tomēr tevi, tādu saprast nespēju.
Kā var šie ziedi, kas tik mīlīgi un labi,
Ik brīdi pārvērsties par nātri dzēlīgu...
(13.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3237
Kopā:7388905
|
| |
| |
|
Autori
