|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomu zieds | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zvaigznes, it kā nogurušas spīdēt,
No debesīm, kā mirdzošs lietus krīt,
Es tevi satiku, kaut sapnī, kaut uz brīdi,
Bet kopā bijām, līdz pat modināja rīts.
Kā zvaigžņu sūtīta, man uzziedēji blakus.
Kur soli spēru, visur līdzās biji tu.
Te dzīva roze, te kā lilija, vai krokuss.
Tu biji viss, lai tikai tevi mīlētu.
Es tevi centos saudzēt, laistīju un kopu.
No vējiem sargādams, tad mazliet piesedzu.
Kad pēkšņi, pieskaroties sadzēli man roku...
Un tad es apstājos, lai tevi saprastu.
Man stāja laiks, kaut garām skrēja gadi.
Es tomēr tevi, tādu saprast nespēju.
Kā var šie ziedi, kas tik mīlīgi un labi,
Ik brīdi pārvērsties par nātri dzēlīgu...
(13.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1159
Kopā:6715097
|
| |
| |
|
Autori
