|
|
 |
|
|
|
|
| | Liepa | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sastingu pie liepas,
tai zaļa kleita mugurā.
Bet drīz degsies liesmas
un nodegs kaila mulsumā.
Tā stāv un gaida likteni,
kā skuķis spoguļojas peļķē
Saule silda meiteni,
liepa plati staro laimē.
Kāds putns stabulē, tai ausī,
zirneklis tin tīklus plaukstā.
Liepa čīgā skaļā balsī,
tā jūt zirneklīti tīklā austā.
Ai liepa mana, cik tu naiva!
Nu nebūs, tā visu laiku,
drīz mainīsies kaila aina,
tā izģērbs, piesmies kailu.
08.09.2011 (11.09.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|