|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz vientulības sliekšņa... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz vientulības sliekšņa mēness meita bāra,
Bet zelta durvju kliņķis ierūsējis sen.
Bez balss jau mīlestība, kas man krūtīs vārās,
Par pasauli, kas laukā asins miglā sten.
Es seju iegremdētu asins miglā tajā.
Ja drosme pēkšņi rastos, mirtu viņai līdz,
Lai sajustu cik velti tīro tumsa vajā –
Uz mēnesnīcu tālu ceļš mums jāizstīdz.
Ir maņas asi trītas, durvis vaļā plaši,
Un mēness meitai bārai rudens ziedu vīns.
Mēs neliegsim tai līksmes, esot pārāk paši,
Starp gājputniem kad pošas naivu acu brīns.
(12.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1929
Kopā:7558435
|
| |
| |
|
Autori
