|
|
 |
|
|
|
|
| | Šai rudenī | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Vējš norauj lapas
No kokiem pēdējās
Un sagriež virpulī
Uz ceļa visas tās.
Vēl dzirdam dzērvju
Skumjās balsis debesīs.
Tās dosies prom uz dienvidiem
Pavisam drīz šai rudenī.
Drīz sniega sega noklās
Ceļus, pļavas, gravas...
Dažas sniegpārslas
Rotās matus Tavus.
Mēs dzersim tēju bez cukura
Divi vien vakaros virtuvē.
Saldumu Tu meklēsi
Zem blūzes manā azotē.
Es gribu būt Tavs patvērums,
Tava miera- osta,
Ne vētra, kas visu
Sava ceļā grauj un posta.
Ja reiz mums kopā būt
Ir iespēja Dieva dota,
Mūsu vieta otra dzīvē
Vienmēr būs godalgota! (30.09.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|