|
|
|
|
|
|
|
| | Par savējiem | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavas kājas jau atkal
Ierasto ceļu mēro,
Nepārtraucot, nepārstājot
Savus mīļos kaut iztālēm vērot.
Viņiem bez Tevis vieniem
Sirds vientulībā sēro.
Viņiem bez Tevis vieniem
Nekas vairs nav pa spēkam.
Kad kāds tevi no savējiem
Draud atdalīt, draud izšķirt,
Sirds uz augšu raujas,
No krūtīm laukā grib izlekt. (03.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1689
Kopā:6422462
|
|
|
|