|
|
|
|
|
|
|
| | Par savējiem | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tavas kājas jau atkal
Ierasto ceļu mēro,
Nepārtraucot, nepārstājot
Savus mīļos kaut iztālēm vērot.
Viņiem bez Tevis vieniem
Sirds vientulībā sēro.
Viņiem bez Tevis vieniem
Nekas vairs nav pa spēkam.
Kad kāds tevi no savējiem
Draud atdalīt, draud izšķirt,
Sirds uz augšu raujas,
No krūtīm laukā grib izlekt. (03.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1039
Kopā:6123273
|
|
|
|