|
|
|
|
|
|
|
| | Caur pirkstiem... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur pirkstiem uz saulīti skatījos es,
Un tagad man svītraina seja.
Vējš krāsainas lapas pa gaisu jau nes
Kā ballītes pēdējā dejā.
Uz palodzes kaķis kā allažiņ snauž –
Caur stiklu vēl siltums ir manāms,
Un sētā suns sprunguļus, akmeņus grauž,
Vien bites vairs nedzirdu sanam.
Ja skumjas un raizes tev sirsniņu māc,
Tad atminies pieneņu rītus,
Pār arumiem, mežiem no sapņa kad nāc
Ar maigu un bērnišķu spītu! (05.10.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1000
Kopā:6124922
|
|
|
|