|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Varbūt | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un varbūt tā ir vientulība mana,
Kas apātiskai straumei līdzi plūst,
Kad trakums manā logā rītos zvana
Un saka: „Jādzīvo ir, plīst vai lūst!”
Un varbūt tie ir karaspēki mani,
Kas trakā cīņā doties līdzi sauc,
Kad miera pilni manu domu gani
Caur zāles stiebra staru augšup trauc...
Jo simtreiz „varbūt” mulsina vien sirdi,
Jo nav jau patiesības likums viens,
Kad pīļu dīķī vardes kurkstam dzirdi,
Kad atvadīties aizliedz pieskāriens...
(07.10.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
