|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pieķeramies. | Autors - Mārīte Bērziņa - Rozīte
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāpēc tā pieķeramies vārdiem - labiem, sliktiem, mazāk labiem, burvīgiem, nejaukiem, sāpīgiem, svētītiem...? Un atceramies tos ilgi, pārāk ilgi. Varbūt kāds šiem vārdiem nebij piešķīris lielu jēgu, bet mēs tos esam padarījuši tik nozīmīgus,ka izdzēst no atmiņas neizdodas... Tikai tad, ja tie netraucē,bet palīdz, tie ir atstājami mūsu dvēseles apcirkņos uz visiem laikiem.
(08.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
