|
|
 |
|
|
|
|
| | Es karājos uz stīgas, Dievs. | | Ievietojis: aizeksinaks | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es karājos uz stīgas, Dievs,
Nostieptas stīgas, kas gatava plīst.
Es dzīvoju dzīvi, kura, šķiet, mani nīst
Kā bez valodas un pavadošās mūzikas
Esmu gatavs es krist.
Man ne domu ne cerības atpakaļ tikt -
Kas nav darīts un nebūs, Dievs, vaina ir manī.
Spēks izgaismots kaut no iekšienes man līdzēt spētu
Tikt brīvam negribīga darba tikuma,
Kaut gaisma manī iespīdētu
Kā ar slēdzi ieslēgtu -
Ej un dari, tev izdosies viss! (09.11.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|