|
|
 |
|
|
|
|
| | Es karājos uz stīgas, Dievs. | | Ievietojis: aizeksinaks | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es karājos uz stīgas, Dievs,
Nostieptas stīgas, kas gatava plīst.
Es dzīvoju dzīvi, kura, šķiet, mani nīst
Kā bez valodas un pavadošās mūzikas
Esmu gatavs es krist.
Man ne domu ne cerības atpakaļ tikt -
Kas nav darīts un nebūs, Dievs, vaina ir manī.
Spēks izgaismots kaut no iekšienes man līdzēt spētu
Tikt brīvam negribīga darba tikuma,
Kaut gaisma manī iespīdētu
Kā ar slēdzi ieslēgtu -
Ej un dari, tev izdosies viss! (09.11.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1244
Kopā:6710497
|
|
|
|