|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es karājos uz stīgas, Dievs. | | Ievietojis: aizeksinaks |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es karājos uz stīgas, Dievs,
Nostieptas stīgas, kas gatava plīst.
Es dzīvoju dzīvi, kura, šķiet, mani nīst
Kā bez valodas un pavadošās mūzikas
Esmu gatavs es krist.
Man ne domu ne cerības atpakaļ tikt -
Kas nav darīts un nebūs, Dievs, vaina ir manī.
Spēks izgaismots kaut no iekšienes man līdzēt spētu
Tikt brīvam negribīga darba tikuma,
Kaut gaisma manī iespīdētu
Kā ar slēdzi ieslēgtu -
Ej un dari, tev izdosies viss!
(09.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
