|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spēle | Autors - liu
| | Komentāri
Izdrukas versija
„Paspēlējies ar mani! Paspēlējies ar mani!” paniski bļauj minka, kad es dodos prom. Man izdodas notvert tavu acu skatu un noturēt to tik ilgi, kamēr aiz saspringuma novēršos.
Minka bļauj arī tad, kad es pārrodos: „Samīļo mani! Samīļo mani!” Un tā viņas atkarība no glāstiem pārvēršas apsēstībā, un viņa neliksies mierā, jo zina, ka es nekur nepazudīšu, vismaz ne uz ilgu laiku. Kā viņa to var zināt? Dzīvnieka saprāts. Tu nekur nepazudīsi, bet par mani nekad nevar būt drošs. Es baidos pazust savās emocijās, tāpēc arī man ir nepieciešama aukle. Ne jau tu, nē, es nedaru pāri dzīvām būtnēm, pat ar savu klātbūtni ne, kaut gan vieglāk šo eksistenci ir pārtraukt. Es teicu vieglāk? Mans dzīvnieka veselais saprāts to neļauj, un es ļaujos plūsmai. Kamēr neko neuzsākšu, nekas nemainīsies, un nemainīsies nekad, ja vien kāds nepagrūdīs. Pagrūd mani – zem vilciena! Vai iegrūd tieši vilcienā iekšā, lai tieku prom! Gribu dzirdēt jaunus stāstus, tomēr gribai pietrūkst spēka. Mans labākais lēmums ir palikt vienai tik ilgi, kamēr pati sevi pagrūdīšu. Prieks vien ir, ka kucīti paņēma kāds cits. Nevajag man suņus.
(19.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
CM_Mike (11.06.2019, 19:08)Lasu, skatos, Mirdza Kempe labus dzejolus raksta!Ljurbenjaaks (viesis) (02.06.2019, 22:29)Par arpu te jau sen viss bija skaidrs, bet gribētos zināt, kur basīte palikusi? Vot, viņas dzejoļi pa nopietnam lasītāju iespārdīja. :)Ješka (viesis) (29.05.2019, 09:20)Lieliski! Tieši tādu atbildi gaidīju. :))) :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Daiļās būtnes
Vienīgā, patiesā, brīnišķā
Meitene zeltainiem matiem –
Ieģērbta apģērbā velnišķā.
Neapslēpj daiļumu skatiem.
Ietērpjas sievišķais strāvojums
Sarkanos mini un...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
