|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skapis | Autors - liu
| | Komentāri
Izdrukas versija
Es tevi šodien meklēju skapī. Tas ir tieši tik liels, lai tajā ielīstu trīs mīļākie, bet ir tikai viens, un tas pats – tikai foto. Arī savu māti es meklēju skapī – viņas adītos cimdos, zeķēs un šallēs. Vectēvam atvēlēts vesels plaukts ar apsveikuma kartiņām, ko mana ģimene viņam ir sadāvinājusi. Tajās ir rozes, neļķes, vijolītes, blakus smaržu pudelīte ar ziedu aromātu sinerģiski rada dabisku mieru.
Tēvu es nemeklēju. Viņš man neļāva braukt ar mašīnu.
Trakonamā man tika skalotas smadzenes, ka cilvēki nav jāmeklē starp drēbēm. Tāpēc es sastādīju plānu, kā vislabāk viņus iepazīt, un sāku ar tevi.
Tu esi mana iedoma. Tāds cilvēks, kādu redz zem mūžīgi rozā brillēm nemaz neeksistē. Kad cenšos saskatīt negatīvo, un tagad, pateicoties zālēm, tas ir iespējams, jo nevēlos sagandēt šo patīkami skaidro noskaņojumu, redzu tikai nelaimīgu, pāragri novecojušu būtni, kurš pastāvīgi izjūt nepieciešamību aizsargāties pret apkārtējo it kā izteiktām ļaunprātībām. Tā pat var būt tikai klusēšana vai paviršs acu skats, kas aizskar tavu zemo pašapziņu. Tu jūties apdraudēts bez acīmredzama iemesla. Man nav nepieciešams tavs neapzinātais apmulsums, tiec pats ar sevi galā!
Ak jā – un tomēr es mīlu arī tavu spēju pašaizsargāties!
Māti ikdienā esmu redzējusi pietiekoši ilgi. No viņas hiperaprūpes es centos izvairīties, bet laika nav daudz, to var arī zaudēt. Es nolēmu aiziet uz vienu no viņas lekcijām jaunajiem bioloģijas studentiem.
Viņa iznāca auditorijas priekšā, nolika uz galda papīru čupu, automātiski ieslēdza datoru, lai palaistu krāsainu prezentāciju, un sāka runāt. Viņas runa bija skaidra, bez stostīšanās un drebelēšanās, kā tas dažkārt izpaužas manējā, loģiska un ārkārtīgi labestīga. Aizrautīga. Lūk, to es vēlos atgūt – spēju interesēties par teorijām, izklaidēm un galu galā arī par pašu dzīvi kopumā.
Vectēvs nemaz nav tik ļauns, kā man likās viņa nāves stundā. Es viņam piedāvāju tasīti tējas pēc tam, kad vecāki bija aizbraukuši uz Rīgu. Viņš paskatījās uz mani zilpelēkām, izdzisušām acīm. Skatiens bija stings un izaicinoši naidīgs. Tas ir iespiedies manā atmiņā. Tomēr slimība dara savu, un nevajag visu uztvert tik personiski. Mana bērnība bija laimīga, neskatoties uz viņa pēdējo gadu agoniju.
No sava redzesloka es esmu izstūmusi tēvu, bet viņa slimība patiesībā ir muļķīgas domāšanas sekas. Mēs visi esam veseli, tikai dažiem nav prāta sevi apstādināt pirms rīcības. Jā, mēs visi esam veseli, bet ārkārtīgi jūtīgi, un visi cenšamies to noliegt.
Šodien es iztīrīju skapi un atstāju tajā tikai drēbes.
(20.11.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aiz loga ir diena
Gar logu iet šodiena
Pelēku seģeni plecos
Mazliet tuva, mazliet tāla
Kā māte sastrādātām rokām
Pēc darba nogurusi, bāla
Gar logu iet šodiena
Reizēm pa restotām rūtīm...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1745
Kopā:6420002
|
| |
| |
|
Autori
