|
|
 |
|
|
|
|
| | No saules kvēlās aizejošs... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No saules kvēlās aizejošs,
Vairs neesmu tik ļoti drošs,
Ka manu pēdu nospiedums
Vēl siltu laimi dāvās jums.
Kas tumsībā kā purvā stieg,
Bez tevis, saulīt, neaizmieg.
Tam dzīve likstas, raizes nes
Un draudīgs liekas padebess.
Vien tevī salapot spēj zars.
Vien tavā gunī sadegt var.
Sirds ilgo atkal mājup nākt
Un šķīstu mīlestību sākt.
Bij grūti, ir un arī būs,
Bet mīlestība spoža kļūs.
Ja turēs svētumu šo ciet,
No saules mūžam neaiziet. (29.11.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|