|
|
|
|
|
|
|
| | Atkal tu... | | Ievietojis: bariss | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl mirklis, un savīsies rokas,
Pa miesu maldīsies skūpsts
Un izkusīsim mēs glāstos,
Kad sirds pretī sirdij pukst.
Kā ziedi veras pret sauli,
Tā mana dvēsele tev.
Un aizmirsis pasauli visu,
Es parakstu spriedumu sev.
Jo zinu, kas mutuļo tevī,
Un jūtu, ka neļaus mums rimt
Šī neapvaldāmā kaisle,
Kas pilnmēness neprātā dzimst...
Vēl mirklis un naktij laiks beigties,
Kāds sapnis tiks pušu rauts.
Un atkal, atkal tu aizej.
Ir veltīgi atpakaļ saukt. (16.01.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1890
Kopā:6062215
|
|
|
|