|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atkal tu... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl mirklis, un savīsies rokas,
Pa miesu maldīsies skūpsts
Un izkusīsim mēs glāstos,
Kad sirds pretī sirdij pukst.
Kā ziedi veras pret sauli,
Tā mana dvēsele tev.
Un aizmirsis pasauli visu,
Es parakstu spriedumu sev.
Jo zinu, kas mutuļo tevī,
Un jūtu, ka neļaus mums rimt
Šī neapvaldāmā kaisle,
Kas pilnmēness neprātā dzimst...
Vēl mirklis un naktij laiks beigties,
Kāds sapnis tiks pušu rauts.
Un atkal, atkal tu aizej.
Ir veltīgi atpakaļ saukt. (16.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1228
Kopā:7559848
|
| |
| |
|