|
|
 |
|
|
|
|
| | Atkal tu... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl mirklis, un savīsies rokas,
Pa miesu maldīsies skūpsts
Un izkusīsim mēs glāstos,
Kad sirds pretī sirdij pukst.
Kā ziedi veras pret sauli,
Tā mana dvēsele tev.
Un aizmirsis pasauli visu,
Es parakstu spriedumu sev.
Jo zinu, kas mutuļo tevī,
Un jūtu, ka neļaus mums rimt
Šī neapvaldāmā kaisle,
Kas pilnmēness neprātā dzimst...
Vēl mirklis un naktij laiks beigties,
Kāds sapnis tiks pušu rauts.
Un atkal, atkal tu aizej.
Ir veltīgi atpakaļ saukt. (16.01.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|