|
|
|
|
|
|
|
| | Piedod | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Piedod manas sāpes,
piedod skumjas, draugs,
šodien līdz ar mani
baltas pārslas raud.
Lāstekas kā gaiļi
knābjos sauli tur,
mākoņaizās liesmo
sarkans ugunskurs.
Dienai pašā vidū,
centrā pasaulei
mana sirds kā vētra
sniegā laimes lej.
Un varbūt tā notiek -
viss, kad garām iet,
paliek tikai gaisma,
kura nepārzied.
Piedod manas skumjas,
piedod sāpes, draugs,
šodien manās acīs
jauna jūra aug. (19.01.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1258
Kopā:6152914
|
|
|
|