|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Piedod | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Piedod manas sāpes,
piedod skumjas, draugs,
šodien līdz ar mani
baltas pārslas raud.
Lāstekas kā gaiļi
knābjos sauli tur,
mākoņaizās liesmo
sarkans ugunskurs.
Dienai pašā vidū,
centrā pasaulei
mana sirds kā vētra
sniegā laimes lej.
Un varbūt tā notiek -
viss, kad garām iet,
paliek tikai gaisma,
kura nepārzied.
Piedod manas skumjas,
piedod sāpes, draugs,
šodien manās acīs
jauna jūra aug.
(19.01.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1066
Kopā:7563804
|
| |
| |
|
Autori
