|
|
 |
|
|
|
|
| | Caur acu gaismu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es ieskatos tavās dzintarbrūnajās acīs
Un klusējot gaidu, ko acis man sacīs.
Ko jaunu man atklās šī mierpilnā uguns,
Kas liesmojas tajās, kā pasaules brīnums.
Tās aicina ienākt, bet es atkal baidos
No kristāla spozmes, kas pretī man zaigo.
No tā, kas ir paslēpies otrpus uguns.
No aizmirstām jūtām, ko glabā tavs augums.
Es ieiešu tajās, kad uguns būs dzisis.
Tad soli pa solim mēs atklāsim visu.
Un iekuršu tevī es liesmiņu savu,
Lai droši tad sauktos par nākotni tavu. (06.02.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|