|
|
|
|
|
|
|
| | Pamošanās | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas sākās ar...
Gaismu, kas tika
Šķirta no tumsas,
Saullēkta spozmi
Un mijkrēšļa stundām.
Pār vientuļo zemi
Vēl auļoja vēji,
Bet pagāja brīdis
Un uzplauka ziedi.
Ar vareniem lauvām,
Kas savannās valda,
Ar jēriņiem maigiem,
Kas aplokos ganās
Atplauka diena,
Dzīvības pilna,
Ar spēku, ar līksmi
Tā gavilēja.
Tik vienam šeit nav vairs
Dalības priekā,
Tā meitene jauna,
Savā istabā sēž
Un asaru pērles
Vēl bērnišķos vaigus,
Tik skumjus un maigus,
Nu izrotā.
“Viss beidzies, es laimīgs
Pie citas nu traucu,
Tu - mirklīgais vājums,”
Skan atbalss šī galvā.
Vai mierā lai būtu
Ar dzīvi bez Viņa?
Nē, sāpes tā remdēs
Par augstāko maksu.
Tik netālu pilsēta
Skrien mūžīgā steigā,
Bet Daugavas klēpis
Viņas prātu nu saista.
Ar tilta margu
Rupjām metāla stieplēm
Vai būs viņas pēdējais
Rokasspiediens?
Vien brīdi pirms lēciena
Te ieskanas balss:
“Vēl apdomā visu,
Kaut izvēle tava!”
Un atspīd tad gaisma,
Kas tumsai iet blakus,
Un atklājas Dzīvības
Varenais spēks.
Ar māmuļas glāstiem
No aizmirstām dienām,
Ar vectēva stāstiem
Par Dzimtenes ziemām
Ar draudzeņu čalām
Pie svinību galda
No atmiņām iznira
Pieredze saldā.
Vai tā neesot laime
Dzert kafiju rītos,
Un izbārstīt cukuru
Uz virtuves grīdas,
Jo ieraugi avīzes
Trešajā lapā
Savu foto no skolas
Ceļojuma?
Pār tuksnešiem, pļavām
Un piejūras ciemiem
Skrej mūžīgais vējš
Un ļaudīm viņš stāsta:
“Ir dzimusi jauna
Būtne, kas saprot -
Pati augstākā vērtība
Ir mūsu vienkāršā dzīve.” (10.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1829
Kopā:6422602
|
|
|
|