|
|
|
|
|
|
|
| | Krūms | | Ievietojis: Blazijs Grava | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Salst zvirbulis iekš kaila krūma
un čivina skaļāk kā citu dienu.
Tas lēkā strauji no zara uz zaru,
bet es tikai veros uz to caur logu.
Sēd runcis pie krūma un tikai vēro
tas sastindzis kā līķis zvirbuli vaktē.
Viņš saņēmas beidzot un lec tai krūmā,
bet zvirbulis smiedamies paceļās gaisā.
Viņš pacietīgi apsēdās baltajā sniegā
un zvirbuli gaida vēl atpakaļ.
Bet zvirbulis nelido un nelidos šodien,
tas aizmuka tālē, tālu prom.
Nākamā dienā sēd zvirbulis krūmā,
bet klusē tik klusi kā aukstā kapā.
Vairs runcis nesēž pie kailā krūma
un nesēdēs arī vairs nekad. (13.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|