|
|
|
|
|
|
|
| | Ledus | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Notrīs zeme pie dzelzceļa sliedēm,
katrs vagons dun vēl skaļāk.
Plaisā ledus uz trotuāra čarkstot
un sāls iekļūst dziļāk katrā spraugā.
Tik ļoti sāp, ka sirds pumpē caur miesu sāli,
es saļimstu uz ceļiem sāpēs krītot uz sāna.
Katrs vagons mani aizvien stiprāk spārda
un to sastāvam neredzu ne galu ne malu.
Dusmās atraidu katru sniegto roku,
tad jau labāk te pat, uz trotuāra salstu.
Gan jau pats piecelšos ja to spēšu!
Un vai nav vienalga, ja reiz man ir vienalga? (14.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1817
Kopā:6422590
|
|
|
|