|
|
|
|
|
|
|
| | pavasaris | Autors - afanasjevs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
kad izkāpu neatceros kā atnācu uz mājām
viss man liekas kā monstru parāde
dažas dienas neesmu neko lietojis
jūtos nepasavam
no darba braucot sēžot jutos itkā nevarētu pakustēties pat ja gribētu
gribēju izkāpt un labāk iet ar kājām
kad gāju neatceros kā izskatījos
varbūt biju pārāk saliecies uz priekšu
pēdas ne tā liku un vai kādreiz vel tā mācēšu likt
un rokas ta kabatās ta ārā
ta pie pieres
jaka ta bikses ta kurpes
ta es (23.03.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1501
Kopā:6413266
|
|
|
|