|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pavasaris | Autors - afanasjevs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
kad izkāpu neatceros kā atnācu uz mājām
viss man liekas kā monstru parāde
dažas dienas neesmu neko lietojis
jūtos nepasavam
no darba braucot sēžot jutos itkā nevarētu pakustēties pat ja gribētu
gribēju izkāpt un labāk iet ar kājām
kad gāju neatceros kā izskatījos
varbūt biju pārāk saliecies uz priekšu
pēdas ne tā liku un vai kādreiz vel tā mācēšu likt
un rokas ta kabatās ta ārā
ta pie pieres
jaka ta bikses ta kurpes
ta es
(23.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
varbūt (viesis) (06.09.2018, 11:01)Ezis atvēra plaukstu un nožēloja.Tajā ielaidās bezdelīga ligzdu lipināt.Stipri vēlāk izšķīlās rudens saules stari,Bet ezis jau bija aizgājis.vāvijs (27.08.2018, 00:39)Viss jau joprojām ir forši, tikai neaktīvi. Es brīnos, ka kāds šo vairs lieto. Bet ļoti labi, man prieks. Nebiju te spērusi kāju divus gadus, pati savus brīnumus palasīt ienācu. Interesantāk...FAETONS (16.07.2018, 09:12)Sen neesmu te bijis, palasīju pirmajā lapā redzamos pantiņus, bet dzejas kvalitāti gribētos redzēt labāku,to neuzlabo ne atļauja ne liegums to komentēt arī nereģistrētajiem lasītājiem. Pārsvarā...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
