|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apātiskā laika straumē... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Apātiskā laika straumē
Dzīves interese zūd.
Eksistence nūģu gaumē,
Sirdī pērnās lapas trūd.
Savācu tās pilnu klēpi,
Ņemu līdzi atgremot,
Acis maigā tumsā slēpis,
Saules gaismu aizklājot.
Nošķirties un ielīst sevī?
Dalību it visā ņemt?
Kā no malas klausos tevī –
Paliek bail un gribas vemt.
Vienu solīti uz priekšu,
Divus atpakaļ – cik žēl!
Izvēli sev neaizliegšu,
Lai pēc tam jau nav par vēl.
(02.04.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1227
Kopā:7559847
|
| |
| |
|
Autori
