|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ceļa sākumā | | Ievietojis: Lauris1 |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dienām šīm ir gadu simtu smagums,
Kaut augšā tāda pati debess dus
Kā tur, toreiz, kur kā lielākais dārgums
Bij mana mūža prieks, tik daiļš un kluss.
Lūk, pamalē dus mājas vientulīgas,
Kur vectēvs rāmi zirgam velgmi nes.
Es strinkšķinu uz spēļu loka stīgas
Un lasu turzā meža zemenes.
Šeit Lielais akmens, sirmais sargu tornis
Pret visiem vējiem stāv kā mūris sens.
“Pār mežiem, šķiet, blāv Radītāja kronis,”
Pār saules rietu saku es, vēl zēns.
Bet, miglai sedzot sagšas pāri pļavām,
Siena smarža, stārķu klaboņa norimst.
Es steidzos atpakaļ drīz uz mājām savām,
Un jūtu - sirdī kaut kas liels man dzimst.
Nu atkal dienas smagnējas spiež mani,
Un šķiet, man spītē pasaulē it viss.
Bet zinu - tas kas toreiz dzimis, zvanīs
Man ceļu pareizo, kas nezudīs.
(02.04.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1279
Kopā:6422052
|
| |
| |
|
Autori
