|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tā mīlu es. Kopš pašas mīlestības. | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atnāc pie manis vakara miglā,
Kad caur to balsis kā debesis zied.
Atnāc pie manis kastaņu ziedos,
Atnāc kā saule. Atnāc kā prieks.
Apsēdies klusi uz lieveņa plaukstas,
Rasu kā vasarā pirkstgalos smel.
Tūkstošiem dienu un vēl mazu drusciņ
Tu mani līdz vējam - līdz cīruļiem cel.
Pagalmā gaisma tik mīlīgi staigā,
Ēnai no tevis pievelkas stars,
Un, kā jau pierasts kastaņu laikā,
Pamostas acis. Pamostas gars.
Un kad neviens vairs neskaitīs zvaigznes,
Un kad neviens vairs neaizies lieks,
Atnāc pie manis vakara miglā,
Atnāc kā saule. Atnāc kā prieks.
(10.04.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1855
Kopā:7562557
|
| |
| |
|
Autori
