|
|
|
|
|
|
|
| | Jauns stāsts | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai dzirdi, kā domas starp zvaigznītēm čalo?
Vai redzi, kā sapņi sāk ēnas jau mest?
Nu beidz! Ļauj man noskūpstīt lāsīti sāļo,
Kas mirdzot uz vaiga grib cerību dzēst.
Vai dzirdi, cik mierīgi sirds mana dauzās?
Vai jūti, cik patiess šis skūpsts un šis glāsts?
Nu saņemies, mīļā! Es esmu tev līdzās.
Par mums tikai tagad ir iesākts šis stāsts.
To liktenim rakstīt mēs palīdzēt varam.
Es ticu, mums pašiem to izkrāsot ļaus
Ar domām, ar sapņiem, ar cerībām savām...
Tas būs tikai mūsu un pilnīgi jauns. (03.05.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1086
Kopā:6136483
|
|
|
|