|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jauns stāsts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai dzirdi, kā domas starp zvaigznītēm čalo?
Vai redzi, kā sapņi sāk ēnas jau mest?
Nu beidz! Ļauj man noskūpstīt lāsīti sāļo,
Kas mirdzot uz vaiga grib cerību dzēst.
Vai dzirdi, cik mierīgi sirds mana dauzās?
Vai jūti, cik patiess šis skūpsts un šis glāsts?
Nu saņemies, mīļā! Es esmu tev līdzās.
Par mums tikai tagad ir iesākts šis stāsts.
To liktenim rakstīt mēs palīdzēt varam.
Es ticu, mums pašiem to izkrāsot ļaus
Ar domām, ar sapņiem, ar cerībām savām...
Tas būs tikai mūsu un pilnīgi jauns.
(03.05.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1300
Kopā:7559920
|
| |
| |
|
Autori
