|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūsdienu kaķīša dzirnavas | Autors - Andža Ievziediņš
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
(...ceru, ka šo neuzskatīs par politiku.)
Ne jau sensenos laikos , bet gluži nesenās dienās, tepat kaut kur netālu nu gluži kā tai visiem zināmajā un skolās mācītajā pasakā atradās kaķīša dzirnaviņas. Tur tāpat kā tai vecajā pasakā bija gan tie riekstu, gan mandeļu gaņģi, kas gāja arī tāpat dienu un nakti; murra, murra, murra. Vai tie tie īsti labie gadi bija, to gan neviens nezināja pateikt. Tāpat jau tos laikus īsti labus esam ne pārāk mēdza slavēt. Tomēr gaņģi mala un melderis staigāja un skaitīja maisus-riekstu un mandeļu.(…)
Pa vakariem logos mirdzēja zelta ugunis, un kaķīša meitiņas dancoja ar jauniem kaimiņiem. Vispriecīgāk tur gāja, sagaidot Jauno gadu. Tad dzirnavās stāvēja zaļa eglīte ar zelta čiekuriem un mirdzošām svecītēm. Un rūķi sēdēja kaktā pie novāktiem miltu maisiem, klusi turēja savās sarepējušās rokās māla pīpes, kratīja galvas un teica; ”Jā, tā ir lieta.”(…)
… bet tie laiki, kā zināms, aizgāja. Kaķīša meitām sāka braukt precinieki, un viņš tām gribēja dot lielu pūru. Viņš ieķīlāja dzirnavas bagātajam melnajam runcim ar lielo velna naudas lādi. Un kad viņš bija izdevis visas meitas, tad no dzirnavām bija atlicis tikai baltais meldera kažoks. Atnāca, atkal kā zināms, melnais runcis ar parādu rakstu un ieķīlāja riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi.(End.)
Kaķītis nevarēja samaksāt parādu un melnais runcis paņēma dzirnavas.(punkts) Nakti viņš pārnāca ar naudas lādi, kuru, zacis bolīdami, nesa seši velni - tik smaga tā bija! Labie vīriņi, rūķi, lielās bailes aizbēga pa vecām peļu un sermuliņu alām, pamezdami uz trepēm savas koka tupeles.(….)
Tiktāl nu gluži tāpat kā tai vecā pasakā. Bet jauni laiki atnes sev līdzi arī jaunas vēsmas un tālab mūsu pasaka no šīs vietas būs atšķirīga no vecās, zināmās. Kaķītim neizdevās aizsniegt zemes ķēniņu, kurš bija salīdzis ar melno runci. Pret atlīdzību no lādes ķēniņš apbalvoja melno runci ar zemes augstākajiem ordeņiem. Ekonomikas balstīšanas sakarā.($)
Nu jā, un protams, dzirnavās nakti tāpat bij dzīres .Velni dancoja ar raganām un rītā visi košumkrūmi ap lodziņu bija izmīdīti un pilni ar „bečokiem” un tukšām pudelēm, kā jau pēc dzīrēm pienācās. Netālu dadžu krūmā gulēja un rēja kā suns, velns, kurš nebija spējīgs tālu aiziet no uzdzīves vietas. Laikam nezāles kāsīti uzvilcis, un nu nezināja vairs, vai vispār ir velns. Dzirnavu dīķa malā četras raganas , noģērbušās plikas, taisījās peldēties. Laikam likās sevi reinkarnējamies par tām četrām no vecās „Credo” dziesmas. „Kvā!” nokurkstēja varde, un aizlēca tālāk. Šīs četras jau nu viņai noteikti traucēja.(…)
No kaķīša nama dūmeņa vēl kūpēja dūmi. Tur svinētāji bija atvadām kamīnā nokurinājuši kaķīša mājas krēslus un kādu daļu viņa mēbeļu. Atlikušās izlēma pataupīt somu pirtij nākamajai reizei. Tomēr no rīta metās tā kā auksts, un velni pamazām devās prom. Arī raganas pamazām izlīda no dīķa, uzsēdās katra savam velnam aizmugurē uz niķelēta spoža slotas kāta, un projām visi bija. (end)
Nabaga kaķītis devās uz viesu namu, kur viņam bija znots pagraba meistars.(enter)Tur gan neviens netaisījās mēbeles dedzināt. Taisni otrādi, meita ar vīru bija noprivatizējuši sporta bāzi, klusībā paņēmuši paši sev arīdzan kredītu, visu rūpīgi uzkopuši un pārveidojuši klientiem par viesu namu ar īpašu maksu. viņiem bij daudz darba, un tiem gāja labi. Bet viņi bij tik laimīgi, ka tiem neviena cita nevajadzēja.(…)
Turklāt tiem bija jārūpējas vispirms par savu ģimeni . Tiem jau bija savi bērni, kuru uzturs tāpat prasīja iztiku. Vai tad viņi vēl varēja par veco kaķīti gādāt.(…!)
Un tā kaķītim bija jādodas projām ar spieķīti un jāmeklē sev cita vieta. Viņš devās uz valsts ieņēmumu dienesta nodaļu, kur otrs znots bija tam inspektors. Taču ceļā kaķītis bija palicis tāds kā apvazāts. Viņa baltais kažoks bija beigts, un neviens nevarēja pateikt, ka viņš reiz melderis bijis.(…!...)
Kad inspektora kundze to ieraudzīja, viņa noturēja to par ubagu un aizslēdza durvis.(punkts) Un inspektors rūca, ka kaķiem arvien vairāk zūd tikumi. Nepaejot neviena diena, kad te neiemaldoties kāds dienaszaglis. Kā inspektors viņš bija stingrs, un visi kaķi uzņēmēji trīcēja vien, kad tiem bija jāiesniedz savi gada pārskati . Un tā nu kaķītis velti klaudzināja pie viņa durvīm.(no enter)
Nu kaķītis domāja atkal, kur iet. Bet visi radi viņam bija bagāti, un visām meitām viņš bija devis lielu pūru. Kaut jel viņam būtu viens radiņš tik nelaimīgs un nabags kā viņš pats. Tas būtu viņu pažēlojis. Bet bagāts palīdz bagātam , un nabaga kaķītis sev nekur neatrada pajumti. Ikviens sargāja pats savu mieru un laimi, un kaķīti nekur nelaida iekšā. Un tā kā kaķītim nebija neviena radiņa, kur pieiet, tad viņam neatlika nekas cits kā doties pie zemes ķēniņa maizi meklēt.(enter)
Taču ķēniņš bija pārāk norūpējies par lielo valsts naudas lādi un nevarēja kaķītim atspaidu sniegt. Vai tad viņam galu galā par visiem kaķiem jārūpējas! Tagad esot citi laiki, un katram esot par savu iztiku jārūpējas pašam.(punkts)
Tā nu kaķītim bija savs mūža gals jāaizvada trūkumā un ciešanās. Neko darīt, mūsdienu pasaka visai atšķiras no tās, pirms simt gadiem uzrakstītās.(…?...)
Aizgāja gadi. Dzirnavu vietā nu rēgojās vairs tikai tukšas drupas, ap kurām dūšīgi kuploja nezāles. Melnajam runcim nelikās izdevīgi dzirnavas darbināt, un viņš bija tās pametis novārtā. Tā viņš vismaz bij stāstījis citiem. To vietā labāk turēja piecus spēļu namus un(pusoficiāli) divus intīmklubus. Ko lai dara, dzirnavas bija pārāk neienesīgas un turklāt prasīja visai daudz rūpju.(…%...?...)
Taču pienāca diena, kad ar visu to melnais runcis vairs nebija spējīgs samaksāt savus plašos tēriņus. Viņš bija arī uz kredīta nopircis pats sev trīs luksa karietes, uzbūvējis sev un savām draudzenēm jo glaunus namus ar privātiem tenisa kortiem, un nevarēja par to visu svešzemju runčiem lāgā samaksāt.(end…)
Ķēniņš tāpēc jutās spiests melnā runča īpašumiem, arī kaķīša dzirnavām, uzlikt arestu, un melno runci aizsūtīja uz spa kūrortu, lai tas uzlabojot veselību.(enter)
Nu grūti laiki pienāca arī pagraba meistaram ar ģimeni. Melnā runča pagarinātais kredīts tiem vairs nelīdzēja un viesu namu nācās zaudēt. Bērni nu arī bija izauguši un nabadzībā netaisījās vis dzīvot. Labāk tad braukt uz svešām zemēm, ja reiz dzimtenē viņi nevienam neesot vajadzīgi. (?!)
Nu pagraba meistars ar kundzi atcerējās savas aizmirstās dzirnavas un veco kaķīti un rūgti nopūtās. Bet darīt tur vairs nekā nevarēja. Bija jāklīst vien turpat gar vecajām dzirnavām riņķī un žēli jāņaud.(….)
(13.05.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1526
Kopā:6413291
|
| |
| |
|
Autori
