|
|
|
|
|
|
|
| | Ai, zeme, zemīte | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ai, zeme zemīte basajām kājām,
Glāstiem un skatieniem dāvāta tu.
Sudraba rasa kā naudiņa mirgo,
Līdzi uz mājām ko notraukšu nu.
Pāri šai upītei, gaismotā krastā
Izplaucis kādam balts papardes zieds.
Rīts gaidīs ilgi, vēl nakts spēlē stīgās,
Un kaut kur tālumā kumeļi zviedz.
Jāņuguns liesmo man acīs, bet kājas
Atsakās pāri pār upīti brist.
Palikšu tumsā, kur svešajai maskai
Savējiem slēptai uz brīdi kaut krist.
Ai, zeme, zemīte, brīnumu rādi –
Niedrāju meiteni rodi, lai dzied:
„Došu no sirds pusi kvēloši maigo,
Atļauj vien līdzās tev mūžīgi iet!” (16.06.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|