|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ai, zeme, zemīte | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ai, zeme zemīte basajām kājām,
Glāstiem un skatieniem dāvāta tu.
Sudraba rasa kā naudiņa mirgo,
Līdzi uz mājām ko notraukšu nu.
Pāri šai upītei, gaismotā krastā
Izplaucis kādam balts papardes zieds.
Rīts gaidīs ilgi, vēl nakts spēlē stīgās,
Un kaut kur tālumā kumeļi zviedz.
Jāņuguns liesmo man acīs, bet kājas
Atsakās pāri pār upīti brist.
Palikšu tumsā, kur svešajai maskai
Savējiem slēptai uz brīdi kaut krist.
Ai, zeme, zemīte, brīnumu rādi –
Niedrāju meiteni rodi, lai dzied:
„Došu no sirds pusi kvēloši maigo,
Atļauj vien līdzās tev mūžīgi iet!”
(16.06.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
