|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Audzinātājas bēres | Autors - liu
| | Komentāri (1)
Izdrukas versija
Es strādāju par audzinātāju. Šodien neeju uz darbu, jo esmu saaukstējusies. Man ta nekas, mierīgi izturētu, bet esmu atbildīga par bērniem, par viņu veselību. Bet darbs neliek mani mierā pat sapņos. Šonakt biju mūsu Centrā, kā vienmēr naktī gulēju uz dīvāna, tikai šoreiz no rīta necēlos dēļ saaukstēšanās. Mani pārbaudīja ārsts, viņš jautāja apkārtējiem, vai te kaut kur ir iespējams uztaisīt rentgenu, es atbildēju, ka man rentgens jau nesen ir taisīts un ka ar manām plaušām viss ir kārtībā. Viņš tomēr likās ārkārtīgi noraizējies. Vēlāk atnāca audzēkņi, puišu grupa, es centos no viņiem noslēpties aiz gultas atzveltnes, plašajā telpā pusaplī bija sasēdušies visi audzinātāji nopietnām sejas izteiksmēm. Tās bija manas bēres. Biju pavisam sašutusi par šādu bezkaunību - es taču vēl esmu dzīva! -, tādēļ piecēlos un lēnām izgāju pa durvīm, pēc tam sāku skriet. Pa ceļam mani aizturēja meitenes, kuras diedelēja cigaretes, nesaprotot, ka man ir jāsteidzas. Bet kur gan lai es tagad liekos? Šis taču ir cietums! Nokļūstu līdz durvīm, bet apsargs mani nelaiž ārā. Pa logiem redzu, ka audzinātāji jau steidzas šurp, īpaši nobēdājies ir Pēteris, pirmais gaitenī ienāk Centra psihiatrs, bet es tai brīdī jau esmu pie griestiem, ar kājām atspiedusies pret sienām, mans naktskrekls nokarājas, atklājot vairāk nekā vajadzētu, bet tas mani neuztrauc. Domāju ieraduma pēc draudēt ar pašnāvību, kaut gan tas būtu bezjēdzīgi, jo mani tāpat tūlīt noraus lejā, turklāt es taču esmu audzinātāja, kauns un negods par tik bērnišķīgu rīcību!
(20.06.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pagātnes ieliņās
Nav jāmaldas pagātnes ieliņās –
Tās iznirst no dzelmes un paliek
Ik spēlē, kur bērni vēl satiekas
Un rotaļu namiņus saliek.
Ir paslēpes pagalmos brīvība,
Nav brīvības...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1384
Kopā:6411575
|
| |
| |
|
Autori
