|
|
 |
|
|
|
|
| | Vējainā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vējš, tavu vārdu atnesis,
Pār koku galiem čīgā,
Lai iemīlēties spētu es
Šai skrejā bezgalīgā.
Man mīlestība lēna der
Kā pusnakts osī līkā,
Kur tavu vārdu iegrieztu
Un nepaliktu dīkā.
Tu esi mūžam vējaina
Kā kaijas kuģa mastā.
Tās sapņotājus aplido,
Kam smaga sapņu nasta.
Tu strauju buru kuģi dzen
Pie mana klinšu krasta.
Tu esi visur esoša
Un nekad neatrasta. (22.06.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|