|
|
 |
|
|
|
|
| | Vēl it kā kustos... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl it kā kustos, vēl it kā eju,
Ziedodams asfaltam debesu dzeju.
Izmisis sargādams šaisaules seju,
Pazemē apracis dziesmoto leju.
Pietiek jau sirdī savējo slienu,
Pārtraucis gaitu debesīs brienu.
Izbailēs šādās zaudēju dienu.
Nesaprast baram šo antiņu vienu. (25.06.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|