|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Te klusumā | Autors - Anete Bee
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu ieaugusi šajā vietā,
Sen saknes spiežas dziļi zemes sietā.
Mans zars pār klusu kapakmeni liecas,
Bet gars pēc brīvestības klusi tiecas.
Jau nezin kuro gadu melnā naktī,
Es dejoju ar pieradumu vienā taktī.
Ar sēru lentēm manas vēnas
Tiek saistītas pie pagājības senas.
Un šķiet, ka nerit tajās karsta asins,
Bet smags un nepielūdzams svins.
Tomēr jūtu, ka reiz sanāks kopā viss mans grēks,
Un dzīslās beidzot plūdīs spēks.
Tad savai nolemtībai acis aizsiešu,
Un viņu baltā kapā guldīšu.
Bet pati beidzot būšu aizplūdusi
Kā silta ēna klusi, klusi...
Tik jūras krastā aizlūzušās smilgas,
Tad atgādinās, kādas bija manas ilgas.
(27.06.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
