|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jūlijs | | Ievietojis: Magone |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzied jūlija vējš manos matos,
Zaļo auglība – kur vien skatos.
Meža māte sev izrotā māju
Ar putnu treļļiem un ziedoņa tveici.
Eju garām vīgriežu audzei –
Tur bites vāc medu ar kaudzi.
Tālāk mežmalā avenes smaida
Ražas brīdi kā meitenes gaida.
Dabas dziesmu dzird cilvēka sirds,
Dziedāt līdzi un ziedēt tā grib.
Izej laukā no pilsētas, draugs –
Ziedos dvēsele dziedās un plauks.
Mūsu sākums un māte ir daba,
Vēl joprojām pret mums ļoti laba.
Izej pļavā un jutīsi sevī
Spēku ienākam līdz pašam kaulam...
(02.07.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2198
Kopā:7541467
|
| |
| |
|
Autori
