|
|
 |
|
|
|
|
| | Jūlijs | | Ievietojis: Magone | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzied jūlija vējš manos matos,
Zaļo auglība – kur vien skatos.
Meža māte sev izrotā māju
Ar putnu treļļiem un ziedoņa tveici.
Eju garām vīgriežu audzei –
Tur bites vāc medu ar kaudzi.
Tālāk mežmalā avenes smaida
Ražas brīdi kā meitenes gaida.
Dabas dziesmu dzird cilvēka sirds,
Dziedāt līdzi un ziedēt tā grib.
Izej laukā no pilsētas, draugs –
Ziedos dvēsele dziedās un plauks.
Mūsu sākums un māte ir daba,
Vēl joprojām pret mums ļoti laba.
Izej pļavā un jutīsi sevī
Spēku ienākam līdz pašam kaulam... (02.07.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|