|
|
|
|
|
|
|
| | Gājēji zuduši... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gājēji zuduši, palicis ceļš.
Vasaras augstumos sodrēji gail,
Sirdi man krūtīs kā akmeni veļ,
Izsmejot vaicā: „Vai nebūs jau bail?”
Savējo mutes kliedz: „Celies tu, lops!”
Pieres čukst patiesāk: „Žēl tevis, žēl.”
Kurš manā vietā šo dzīvi sāks kopt?
Tik paša rokās viss, acīs, kas kvēl.
Garīgais šķobās, uz raudām velk viss,
Uzpīpēt gribas un negaisos zust.
Dīvainie draugi! Tāds nelaiks ir šis,
Kādu vien Klusajā parkā beigt just.
Psihe un terapeits – pārītis glīts
Klusajā parkā uz soliņa mīt.
Bagātie atnāk un nabagi ar –
Visi uz soliņa atsēsties var.
Klusumā sienāzis, gliemežu paps,
Klusajā parkā kļūst ļaundaris labs.
Dīvainos draugus te satiek man sirds,
Kura nu Debesu pārpilna ir. (25.07.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2048
Kopā:6422821
|
|
|
|