|
|
|
|
|
|
|
| | Nogalināšana | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jebkurš kolektīvs, it īpaši skola, mūs ieliek rāmjos, laupot cilvēka brīvību, izsmejot, pazemojot, "cildinot" un "godinot", izmainot psihi uz neatgriešanos. Te, lūk, kādas konkrētas personības izjūtas, kādas radījusi nespēja iekļauties sociumā.
Nekas jau nav noticis,
Tikai sejiņas uz mani glūn
No dobuma kokā,
No griestu apmetuma,
Caur puķēm un ceļa grumbuļiem.
Nekas jau nav noticis,
Bet bailes neatstājas
Un dzen naglas manā pagurušajā sirdī.
Vēl tālu līdz mājām
Un liekas, ka saļimšu šosejas malā,
Ka nav neviena laba cilvēka,
Kas pamanītu manu izmisušo skatienu.
Tā es varu izdegt un saulē izkalst,
Pārtopot ģindenī vai savdabīgā voblā.
Gan kāds šakālis mani noskribinātu
(Vismaz kaut kāds labums.) (05.08.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1331
Kopā:6133921
|
|
|
|