|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nogalināšana | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jebkurš kolektīvs, it īpaši skola, mūs ieliek rāmjos, laupot cilvēka brīvību, izsmejot, pazemojot, "cildinot" un "godinot", izmainot psihi uz neatgriešanos. Te, lūk, kādas konkrētas personības izjūtas, kādas radījusi nespēja iekļauties sociumā.
Nekas jau nav noticis,
Tikai sejiņas uz mani glūn
No dobuma kokā,
No griestu apmetuma,
Caur puķēm un ceļa grumbuļiem.
Nekas jau nav noticis,
Bet bailes neatstājas
Un dzen naglas manā pagurušajā sirdī.
Vēl tālu līdz mājām
Un liekas, ka saļimšu šosejas malā,
Ka nav neviena laba cilvēka,
Kas pamanītu manu izmisušo skatienu.
Tā es varu izdegt un saulē izkalst,
Pārtopot ģindenī vai savdabīgā voblā.
Gan kāds šakālis mani noskribinātu
(Vismaz kaut kāds labums.)
(05.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2007
Kopā:6422780
|
| |
| |
|
Autori
