|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jau mākoņgrēdas pazūd... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jau mākoņgrēdas pazūd, mirdz saule zilgmē silta,
Jo aizgājušo rokas prot ņemt un dāsni dot,
Kad gaismas šautras mestās nu kļuvušas par tiltu,
Kaut skumji atvadīties, šo vietu atstājot.
Būs atkal pelēks smagums, būs prieka pilnas dienas,
Es turēšos pie delnas, ko miglas segai klāt.
Zviegs zirgi nepierasti, sauks tikai mani vienu
Uz tavu dzīvošanu un tavu kapu jāt.
(20.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
