|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ...seja... | | Ievietojis: janis |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mana seja, plastilīna feja,
kā lokans tārps ,
lien augšā mastā.
Tur iespiežas tā savā tukšumā,
un ātri raušas krastmalā.
Sausām kājām staigā tā,
uzplēš zemi – riebīgā.
Tai bieži stāsta, viņu glāsta,
mīcās mīļā tā, pie katra stāsta,
ieņem pareizības formu,
-nedaudz māca.
Tā svaigi sviesta ir ik bridi,
Un masas nesta triecas tā,
pret mūra raupjo sienu,
Un Miera pilno Dievu…
Ar veikliem pirkstiem veidotā,
šī, varbūt smieklīgā,
mana seja mainīgā…
(24.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1917
Kopā:7234754
|
| |
| |
|
Autori
