|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ...seja... | Autors - janis ~ 0
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mana seja, plastilīna feja,
kā lokans tārps ,
lien augšā mastā.
Tur iespiežas tā savā tukšumā,
un ātri raušas krastmalā.
Sausām kājām staigā tā,
uzplēš zemi – riebīgā.
Tai bieži stāsta, viņu glāsta,
mīcās mīļā tā, pie katra stāsta,
ieņem pareizības formu,
-nedaudz māca.
Tā svaigi sviesta ir ik bridi,
Un masas nesta triecas tā,
pret mūra raupjo sienu,
Un Miera pilno Dievu…
Ar veikliem pirkstiem veidotā,
šī, varbūt smieklīgā,
mana seja mainīgā…
(24.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1300
Kopā:7559920
|
| |
| |
|
Autori
