|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ...seja... | Autors - janis ~ 0
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mana seja, plastilīna feja,
kā lokans tārps ,
lien augšā mastā.
Tur iespiežas tā savā tukšumā,
un ātri raušas krastmalā.
Sausām kājām staigā tā,
uzplēš zemi – riebīgā.
Tai bieži stāsta, viņu glāsta,
mīcās mīļā tā, pie katra stāsta,
ieņem pareizības formu,
-nedaudz māca.
Tā svaigi sviesta ir ik bridi,
Un masas nesta triecas tā,
pret mūra raupjo sienu,
Un Miera pilno Dievu…
Ar veikliem pirkstiem veidotā,
šī, varbūt smieklīgā,
mana seja mainīgā…
(24.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1599
Kopā:7214349
|
| |
| |
|
Autori
