|
|
 |
|
|
|
|
| | Mātei | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man tavas mīlestības nekad nebūs gana.
Plūst manās dzīslās tavas asaras un spēks.
Un cauri mūžībai tu vienmēr būsi mana,
Kā kaut kas ļoti tuvs un neticami dārgs.
Ak, mīļo māt, kā gribas pateikties par visu,
Ko esi devusi un ko reiz dosi vēl.
Par tevi, māmiņ, es ne brīdi neaizmirstu,
Jo manā sirdī, daļa tavas gaismas kvēl.
Man tavas mīlestības nekad nebūs gana.
Tā mani vienmēr sasildīs un spēku dos.
Kaut arī gads ar gadu savijas un zvana,
Tie tikai tavu mīlestību pavairos. (25.08.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1365
Kopā:6632528
|
|
|
|