|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jūras krastam baltam... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jūras krastam baltam sudrabs pāri klājas,
Noplok viļņu šalkas, apstājies ir vējš.
Klusums meklē skaņas, skatiens ilgo mājas,
Kur uz sliekšņa gaidot, eņģelis kāds sēž.
Kad mans ceļš būs galā, saule aizies rietā,
Pieskaršos tās spārnam maigi glāstot es.
Padziedāsim abi šajā dīvā vietā
Dziesmu, kur ne nieka nav no pasaules.
Nevaru vairs izciest vientulības dienas.
Tās kā asins lāses padebeši lej.
Saplauks magoņziedos mūsu mājas sienas,
Kur tu mani gaidi vēl un neaizej.
Šķiet, uz otru pusi brienu savu taku,
Viss ap mani satumst draudīgs, baigs un svešs.
Tikai viena doma - apsēsties tev blakus,
Kur pār polārnakti rīts jau spārnus pleš.
(31.08.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
