|
|
 |
|
|
|
|
| | ir mazliet kā vakar | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
ir mazliet kā vakar, vēl nesnieg,
bet lietus - tas lietus kā izrauts no tūkstoš un viena stāsta,
no lappuses stūra, kurā sīks zaglēns
princesei zaga vēl karstu izlieto laimi,
un rozes novīta neizplaukušas
tad arī tā lija, lāses krita apkaklēs, frakās un kleitās,
gauja pārplūda divreiz, zvaigznes izplūda lielas un greizas,
un tas tikai tāpēc, ka viņam pietika drosmes vien svešai laimei -
savējo nedrīkst lietot, kāds teica,
tā iznīkt var līdzīgi nātrei
starp mūra bezjūtu sienām kādā peļķē izģērbjas mīlestība,
vēl trausla, vēl mazliet tā līdzīga baleta dīvai,
vēl nezina, kā sevi lietot
un tomēr prot atdzimt ik čaulu,
kad kādam ienācis prātā mīlēt
līst, saule iekūņojusies miglā un gaida,
kad cilvēks kļūs cilvēks
un atvērsies savā drosmē būt līdzās
silts plaukstas nospiedums plaukstā
un piepildītos ik mirklis (04.09.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1364
Kopā:6632527
|
|
|
|