|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | asiņainā. | | Ievietojis: miiljuminsh |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
depresīvais.
Vējā kārtējā smilga lūzt.
Tā mirkst rudenīgi asiņainā lietū.
Nolūzt, izzūd visi mani sapņi arī,
Līdz ar smilgu pēdīgo.
Aizplūst dubļainā zemē
Prieks un laimīgā cerība,
Kas bija izvēlēta,
Kā visīstākā un patiesākā.
Saulainā dienā zeme iesūc sevī
Manu nāvīgo sāpi.
Bradājiet Jūs pa manu zemi asiņaino,
Izbradājiet manu dvēseli.
Ēdiet manus augļus,
Sāpju pilnos augļus.
Iemiesojiet sevī manu nāvīgo smaidu.
Ienīstie šo dzīvi tāpat kā es to ienīdu.
Bradājiet pār asiņainiem laukiem.
Barojiet savus bērnus ar naidu.
Viss.
(15.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1028
Kopā:6637308
|
| |
| |
|
Autori
