|
|
|
|
|
|
|
| | Septembra vējavās saule... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Septembra vējavās saule man muguru pieglāstot silda,
Liepas kā bārdas plīv krāšņi, jau zeltojot dvēseli pilda.
Rudas pat suņukam acis, kas vasarā bija vēl brūnas.
Pilnas ar rasu kā zvaigznēm šai rudenī mežmalā sūnas.
Viegli uz ziemu es pošos, pa asarai koki kad noraud.
Ceļu pie manis caur debess, caur plēnēm un gubām tu noaud.
Ceļš tavs kā var'vīksne trausls, bet šorīt man jāmost tā galā -
Satiksies mīla un sapnis, lai nešķirtos liesmās un salā. (17.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1112
Kopā:6466520
|
|
|
|