|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Septembra vējavās saule... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Septembra vējavās saule man muguru pieglāstot silda,
Liepas kā bārdas plīv krāšņi, jau zeltojot dvēseli pilda.
Rudas pat suņukam acis, kas vasarā bija vēl brūnas.
Pilnas ar rasu kā zvaigznēm šai rudenī mežmalā sūnas.
Viegli uz ziemu es pošos, pa asarai koki kad noraud.
Ceļu pie manis caur debess, caur plēnēm un gubām tu noaud.
Ceļš tavs kā var'vīksne trausls, bet šorīt man jāmost tā galā -
Satiksies mīla un sapnis, lai nešķirtos liesmās un salā.
(17.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1445
Kopā:7560065
|
| |
| |
|
Autori
