|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Septembra vējavās saule... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Septembra vējavās saule man muguru pieglāstot silda,
Liepas kā bārdas plīv krāšņi, jau zeltojot dvēseli pilda.
Rudas pat suņukam acis, kas vasarā bija vēl brūnas.
Pilnas ar rasu kā zvaigznēm šai rudenī mežmalā sūnas.
Viegli uz ziemu es pošos, pa asarai koki kad noraud.
Ceļu pie manis caur debess, caur plēnēm un gubām tu noaud.
Ceļš tavs kā var'vīksne trausls, bet šorīt man jāmost tā galā -
Satiksies mīla un sapnis, lai nešķirtos liesmās un salā.
(17.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
