|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Septembra vējavās saule... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Septembra vējavās saule man muguru pieglāstot silda,
Liepas kā bārdas plīv krāšņi, jau zeltojot dvēseli pilda.
Rudas pat suņukam acis, kas vasarā bija vēl brūnas.
Pilnas ar rasu kā zvaigznēm šai rudenī mežmalā sūnas.
Viegli uz ziemu es pošos, pa asarai koki kad noraud.
Ceļu pie manis caur debess, caur plēnēm un gubām tu noaud.
Ceļš tavs kā var'vīksne trausls, bet šorīt man jāmost tā galā -
Satiksies mīla un sapnis, lai nešķirtos liesmās un salā.
(17.09.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
