|
|
 |
|
|
|
|
| | Varonis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizgājušas, senas mirgas
Tad, kad sūbējumā slāps,
Apseglojis akmens zirgu
Varonis no dzelmes kāps.
Melna, rāma milzu upe
Pakļauta uz jūru plūst,
Un tik daudz, kam krūtīs trupe
Neļauj dzimto zemi just.
Manu acu dzīvās liesmas
Lai ikvienu maigi skar,
Un, lai mutēs tautasdziesmas
Nenosarkstot piedzimt var!
Akmens zirga soļu dārdi
Tā kā pērkons tālē skan.
Līdzi tiem nāk spēka vārdi,
Kuri mirgo tev un man. (02.10.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1950
Kopā:6826711
|
|
|
|