|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Varonis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aizgājušas, senas mirgas
Tad, kad sūbējumā slāps,
Apseglojis akmens zirgu
Varonis no dzelmes kāps.
Melna, rāma milzu upe
Pakļauta uz jūru plūst,
Un tik daudz, kam krūtīs trupe
Neļauj dzimto zemi just.
Manu acu dzīvās liesmas
Lai ikvienu maigi skar,
Un, lai mutēs tautasdziesmas
Nenosarkstot piedzimt var!
Akmens zirga soļu dārdi
Tā kā pērkons tālē skan.
Līdzi tiem nāk spēka vārdi,
Kuri mirgo tev un man.
(02.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1245
Kopā:6710498
|
| |
| |
|
Autori
