|
|
|
|
|
|
|
| | Varonis | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Aizgājušas, senas mirgas
Tad, kad sūbējumā slāps,
Apseglojis akmens zirgu
Varonis no dzelmes kāps.
Melna, rāma milzu upe
Pakļauta uz jūru plūst,
Un tik daudz, kam krūtīs trupe
Neļauj dzimto zemi just.
Manu acu dzīvās liesmas
Lai ikvienu maigi skar,
Un, lai mutēs tautasdziesmas
Nenosarkstot piedzimt var!
Akmens zirga soļu dārdi
Tā kā pērkons tālē skan.
Līdzi tiem nāk spēka vārdi,
Kuri mirgo tev un man. (02.10.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1299
Kopā:6133889
|
|
|
|