|
|
 |
|
|
|
|
| | Sirds laužas uz āru... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirds laužas uz āru un rudeni sveic,
Tai pustumsā palikt nav jaudas.
Tā Dieviņam paldies par dzīvību teic,
Par dzeju kā brīnišķu baudu.
Nost restes no pasaules cietuma rūts!
Šeit ielidot baložiem maniem,
Ar kuriem dots ceļot, kur nekad nav būts,
Pūst flautu un zvanīt pie zvaniem.
Ir pasaule cietums, kad vājais to cieš,
Tās ļaunumu, slimību, lāstu,
Bet varonis slavēts, kas cerību vieš -
Viņš piepildīts spēka un glāsta. (19.10.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|