|
|
|
|
|
|
|
| | Sirds laužas uz āru... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirds laužas uz āru un rudeni sveic,
Tai pustumsā palikt nav jaudas.
Tā Dieviņam paldies par dzīvību teic,
Par dzeju kā brīnišķu baudu.
Nost restes no pasaules cietuma rūts!
Šeit ielidot baložiem maniem,
Ar kuriem dots ceļot, kur nekad nav būts,
Pūst flautu un zvanīt pie zvaniem.
Ir pasaule cietums, kad vājais to cieš,
Tās ļaunumu, slimību, lāstu,
Bet varonis slavēts, kas cerību vieš -
Viņš piepildīts spēka un glāsta. (19.10.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1381
Kopā:6133971
|
|
|
|