|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kur rast man, kas zaudēts | | Ievietojis: aizeksinaks |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāpēc reizēm notiek tā,
Ka galu galā nav nekā?
Cerību miglā zūd patiesi vārdi,
Kas reiz bija izlikti nākotnes kārtīs.
Kur iet man, kad gribās reiz atjaunot spēkus
Un sapnī, kurš viegli man atlaidīs grēkus.
Kur rast man, kas zaudēts un bijis par prieku,
Lai dzīvotu tālāk ar gaišuma pilnu -
...mieru, kas baltā palagā ietīts
Un sauli, kas mūžīgi, mūžīgi sildīs.
(29.10.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1024
Kopā:6637304
|
| |
| |
|
Autori
