|
|
|
|
|
|
|
| | Savādi pieskaras pasaule... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Savādi pieskaras pasaule,
Caur ādu tās pieskāriens iet.
Debesīs aizlido izstumtie,
Kad pasaule aizveras ciet.
Mūžīgi debesīs veldzēties
Nav tuksnesī mītošiem ļauts.
Brīvajā kritienā jānokrīt
Uz zemes, kur savējie sauc.
Maigumā paslēpties tiecos es,
Iekš zīda, kas guļvietu sedz.
Daiļavas ilgojas dvēsele,
Un roka jau svecītes dedz.
Piekļaujas, klusītēm iedziedas,
No sapņa tā nomodā dzimst.
Iesim mēs Vecrīgas ieliņās
Kā jukuši uzdzīvot, klimst... (16.11.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1671
Kopā:6158253
|
|
|
|