|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavas puķes | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kamdēļ pie mana loga tavas daiļās puķes zied,
Kas sirdi apsedz kā ar ērkšķiem klātu segu?
Vai neredz' tu, ka saknes allaž metot dziļi dvēselē,
Tu pārvērt kvēlās cerības par drumslās sabradātu ledu?
Par godu kam, tavs lietus mūždien manās acīs līst?
Tas manī laupa spēku rast vēl kādu cēlu jēgu dzīvei.
Es nevēlos būt tas, kas tā kā sašķelts akmens plīst
Kad zibens spēriens skar un tālos sapņus nodod brīvei.
Pa slēgtu apli bēgot prom no sevīm vakariem un rītiem,
Gribās jautāt kādam to, kas nepieder ne atbildēm, ne mītiem.
Vai tiešām ir kas tāds, kas spētu dziedēt senās brūces,
Ja tik ne tavu spārnu pieskāriens, kurš manai miesai trūcis?
(21.02.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
