|
|
|
|
|
|
|
| | Neizbrienamā svešumā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Veltīts no tēvzemes izdzītajiem tūkstošiem un tiem, kuri ŠEIT, savās mājās, jūtas kā svešumā.
Neizbrienamā svešumā
Vējš mūs ir izvējojis,
Izplēsis stiprākās saknes,
Ausis dzirdīgas aizmaurojis,
Acīs redzīgās smiltis vien sējis
Un rokas sasaldējis.
Vairs negribam cits citu mīlēt,
Jo rētas vēl neņemas dzīt,
Sirds tikai asinis pumpē.
Drūms savilcies cerībai vaigs.
Ar laiku jau sarēto viss,
Kaut zemas šķiet debesis.
Nocietinātas dvēseles
Naktsskapjos vampīru dzerokļus glabā,
Un iecērtas zvēriskie smīni
Līdz pašai cilvēcības serdei.
Nāk laiks un aizmirstas viss.
Kāds atvēris debesis... (18.01.2013) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1120
Kopā:6136517
|
|
|
|